Miopija jeb tuvredzība

• Kontrole pie acu ārsta ir 1× gadā, ja vien acu ārsts nav noteicis savādāk.

Kāpēc? Cilvēkiem ar miopiju acs ābols ir lielāks, tīklenes sieniņa — plānāka, un ir risks veidoties tīklenes plīsumiem. Tāpēc acu ārstam ir svarīgi novērtēt tīklenes perifēriju. 

60 gadi un vairāk

• Kontrole pie acu ārsta ir 1× gadā.

Kāpēc? Ar gadiem acu saslimšanu biežums (piemēram, katarakta, senila makulas deģenerācija un citas) palielinās. Svarīgi tās ne tikai laicīgi diagnosticēt un atklāt, bet arī parūpēties par acu veselības profilaksi, neielaižot un novēršot saslimšanas savlaicīgi.

40 gadi un vairāk

• Profilaktiskā acu ārsta pārbaude ir 1× 2 gados. 

Kāpēc? Pat ja nav sūdzību, regulāras acu pārbaudes ir būtiskas, jo daudzas slimības sākas bez simptomiem. Jo agrāk tās tiek atklātas, jo labākas iespējas saglabāt redzi līdz mūža galam.

Glaukoma – Tev

• 1× 6 mēnešos jādodas pie sava acu ārsta uz pilnu acu apskati;

• 1× gadā jāveic papildizmeklējumi, lai noteiktu un sekotu līdzi glaukomas progresēšanas gaitai;

• 1× 3 mēnešos jāmēra acu spiediens optikas veikalā vai pie sava ārstējošā ārsta, ja vien acu ārsts nav noteicis savādāk.

Kāpēc? Glaukoma ir saslimšana, kas nav izārstējama, bet ir ārstējama. Ārstēšanas mērķis — samazinot acu spiedienu, palēnināt glaukomas progresijas ātrumu, tādā veidā attālinot neatgriezenisku redzes zudumu. Glaukoma ir tā saucamā “klusā saslimšana” — to nejūt. Redzes zudums glaukomas dēļ ir neatgriezenisks. Tāpēc regulāras vizītes un pacienta novērošana ir būtiska slimības kontrolei.

Glaukoma – Taviem vecākiem

• Pēc 40 gadu vecuma kontrole pie acu ārsta ir 1× gadā. 

Kāpēc? Glaukomai ir ģenētiska predispozīcija jeb iedzimtības raksturs, kas nozīmē, ka cilvēkiem, kuru ģimenē ir bijusi glaukoma, ir lielāks risks ar to saslimt. Tāpēc regulāri jāmēra acu spiediens un jāapmeklē acu ārsts.

Cukura diabēts

• Kontrole pie acu ārsta ir 1× gadā, ja vien ārsts nav noteicis biežākas kontroles. 

Kāpēc? Viena no cukura diabēta komplikācijām ir saistīta ar acīm — diabētiskā retinopātija un makulopātija. Tās ir specifiskas asinsvadu izmaiņas, kas var radīt nopietnas sekas pacienta redzei.

Ja tev ir akūti simptomi jeb pēkšņas sūdzības par acīm

• Acu ārsts jāapmeklē nekavējoties.

Kāpēc? Daļa akūtu simptomu, kā arī vēlu diagnosticēta vai ielaista acu saslimšana var radīt neatgriezeniskus acu bojājumus un apdraudēt redzi. Tāpēc neatliekama acu ārsta konsultācija ar atbilstošu ārstēšanu ir būtiska.

Plakstu patoloģijas

• Ja simptomi par plakstiem ir akūti jeb pēkšņi — pie acu ārsta jādodas nekavējoties;

• Ja plakstu izmaiņas parādījušās pakāpeniski vai novērotas negatīvas izmaiņas — pie acu ārsta vizīte jāieplāno dažu nedēļu laikā.

Kāpēc? Plakstu stāvoklis tieši ietekmē acs aizsargfunkciju, asaru plūsmu, kā arī redzes kvalitāti. Ja dažas plakstu saslimšanas var būt viegli ārstējamas, tad citas var būt nopietnas un prasa agrīnu diagnostiku un ārstēšanu.

Blefaroplastika ir viena no pieprasītākajām estētiskajām un funkcionālajām acu plakstu operācijām. Tā ir ķirurģiska procedūra, kuras laikā tiek noņemta liekā āda un koriģēts muskuļu un/vai taukaudu daudzums augšējos un/vai apakšējos plakstos. 

Kad tiek veikta blefaroplastika? 

Medicīnisku iemeslu dēļ:

• kad plaksts nosedz redzes lauku vai skropstu līniju, radot smaguma sajūtu vai redzes traucējumus.

Estētisku iemeslu dēļ:

• ja plakstu ādas krokojums vai maisiņi zem acīm veido nogurušu sejas izskatu.

Pirmsoperācijas periods

Operējošā ārsta/ķirurga konsultācija:

• Ārsts izvērtē plakstu anatomisko stāvokli, funkcionalitāti, plakstu attiecības pret blakusaudiem, ādas stāvokli un redzes funkciju.

• Pārrunā pacienta vēlmes un vispārējo veselības stāvokli.

• Balstoties uz visu iepriekš minēto, tiek pārrunāts:

  • piemērotākais operācijas veids;

  • sagaidāmais rezultāts un operācijas mērķis;

  • iespējamie riski;

  • sniegtas pirmsoperācijas perioda rekomendācijas;

  • izskaidrota operācijas gaita un pēcoperācijas periods.

Atceries:

• 5–7 dienas pirms operācijas nav ieteicams lietot asinsreci ietekmējošus medikamentus (piemēram, aspirīnu, ibuprofēnu u.c.).

• Atkarībā no vispārējā veselības stāvokļa un esošajām saslimšanām var tikt nozīmēti papildu izmeklējumi un speciālistu konsultācijas.
  Piemēram, ja pacientam ir dekompensēts cukura diabēts, nepieciešams stabilizēt glikozes līmeni normas robežās. Tāpat, ja ir arteriālā hipertensija vai citas saslimšanas, tās jāņem vērā pirms operācijas.

Operācijas diena

Operācija tiek veikta dienas stacionārā – tas nozīmē, ka dažas stundas pēc operācijas pacients var doties mājās.
Parasti operācija notiek lokālā anestēzijā ar sedāciju (jeb nomierinošu līdzekli) – tas nozīmē, ka visas operācijas laikā, ja nepieciešams, pacients var sadarboties ar ķirurgu. Tā kā pēc sedācijas visu dienu var būt miegainība un samazināta uzmanība, pārliecinieties, ka kāds jūs var aizvest mājās. Ja nepieciešams, anestēzijas veidu pielāgojam individuāli pēc indikācijām.

Operācijas ilgums ir 1–2 stundas atkarībā no operācijas apjoma. Operācijas beigās uz brūcītes tiek uzlikti stripi jeb mazi plāksterīši.

Ja nepieciešams, tiek izsniegta darbnespējas lapa (DNL), ko iesakām noslēgt vai turpināt pie ģimenes ārsta.